Darbība
Par godu Latvijas Neatkarības svētkiem biedrība “Šamir”, Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs sadarbībā ar Ebreju muzeju un tolerances centru Maskavā piedāvā izstādi  “Aizvērtās robežas. Latvijas stāsts”.

Pirms četriem gadiem biedrība “Šamir” sāka strādāt ar arhīva dokumentiem – Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas žurnāliem, reģistrētiem 1934.gadā un 1938.-1939.gadam. Pēc tam mums tika atsūtītas ebreju no Vācijas un Austrijas personas lietas, kas atrastas  slēptuvē Latvijā 1930-tajos gados.  2019.gadā tika noslēgts līgums ar Ebreju muzeju Maskavā, kas izveidoja izstādi “Aizvērtās robežas”. Tika nolemts, ka pēc Maskavas kolēģu veikuma parauga mēs veidosim izstādi Rīgā un papildināsim to ar saviem materiāliem. 2020.gadā tika atvērta izstādes pirmā daļa, un, lūk, tagad pēc gada, tiek atklāta arī tā sadaļa, kas veltīta Latvijas teritorijai.
Izstāde “Aizvērtās robežas. Latvijas stāsts” veltīta migrācijas krīzei Eiropā Otrā pasaules kara priekšvakarā.  Līdz 1938.gadam simtiem tūkstoši ebreju vēlējās pamest hitlerisko Vāciju un aneksēto Austriju;  taču lielākās pasaules valstis atteicās uzņemt šos bēgļus.

Izstādē arī tiek eksponētas bēgļu sarakstu žurnālu kopijas.
Izstāde tiek atklāta 19.novembrī.
Latvijas papildinājums izstādei ietver stāstījumu par ebreju bēgļiem, kuri ieradās Latvijā no Vācijas un Austrijas 1930-to gadu otrajā pusē. Paši pirmie bēgļi tika fiksēti kā “politiskie”, viņu iebraukšanas atļaujai bija nepieciešams galvojums,  galvotāju vidū bija Saeimas deputāti un sabiedriskās organizācijas. Iebraucot bēgļiem vajadzēja uzņemties saistības nenodarboties ar politisko aģitāciju, un trīs mēnešu laikā bija iespējams noformēt vīzas uz citām valstīm. Zināms, ka lielākā daļa izvēlējās doties uz Palestīnu. Visai bieži bēgļi atrada patvērumu Latvijā, paliekot šeit uz ilgāku laiku. Izstādē aplūkojamie dokumenti maina priekšstatu par Kārļa Ulmaņa politiku, kura līdz šim uzskatīta par antiebrejisku. Izstādē būs iespēja uzzināt par atsevišķiem vācu ebreju bēgļu likteņiem Latvijā un aplūkot fotogrāfijas no viņu radinieku privātajiem arhīviem.

Ideja un vadība Menachem Barkahan
Palīdzība darbā ar arhīva materiāliem Rita Bogdanova
Dizains un dizaina adaptācija Tatjana Jersova
Tulkojums Alexey Tereshchenko Agnese Beļajeva
Teksts Natalia Krupenina Vita Shaldova Jūlija Tereščenko
Literārā redakcija (RUS) Natalia Krupenina
Korektūra (LV) Ilze Šteina
Asistente  Jennet Italmazova

Izstādes veidošanu atbalstīja Uniting History , LNK charity fund, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Izstādes sagatavošanā izmantotie materiāli nāk no privātajiem un valsts arhīviem, tai skaitā Latvijas Valsts arhīva, Žabotinska institūta Izraēlā (Jabotinsky institute in Israel), kā arī Gurari, Kadnera-Jakobsona, Frīdmana, Sariga ģimenes arhīviem.