Darbība
Poļu diplomātiem – ebreju glābējiem veltītā izstāde Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejā

Izstāde „Dzīves pases” ir veltīta taisnīgajiem diplomātiem – ebreju glābējiem un Polijas pagrīdes valsts un Polijas Trimdas valdības pretdarbībai holokausta noziegumiem. Tieši šogad aprit 80 gadi kopš Polijas Republikas sūtniecība Šveicē uzsāka ebreju glābšanas akciju. Šajā sakarībā Polijas Republikas Seims ir pasludinājis 2021.g. par Ladosa grupas gadu.

Izstāde iepazīstina ar ļoti nozīmīgu, bet plašai publikai maz zināmu Polijas vēstures pavedienu – Polijas Republikas sūtņa Aleksandra Ladosa izveidotās grupas darbību, kuras mērķis bija glābt ebrejus no iznīcības. Grupā bez diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja Aleksandra Ladosa ietilpa arī viņa vietnieks Stefans Riņevičs, vicekonsuls Konstantijs Rokickis, sūtniecības atašejs Juļjušs Kūls un divi ebreju organizāciju pārstāvji Abrahams Zilberšeins (Pasaules ebreju kongress un viņa dibinātā Ebreju – kara upuru atbalsta komiteja (RELICO) un Haims Eiss (Agudat Israel). 1941.g.-1943. grupa nodarbojās ar Latīņamerikas valstu pasu, kas bija paredzētas ebrejiem, viltošanu un nelegālu ievešanu Polijā un citās Eiropas valstīs no Šveices. Pēc dažādām aplēsēm, šādi dokumenti kopumā izdoti ap 9-12 tūkst. personu. Izdzīvojušo skaits joprojām nav zināms.

Poļu diplomātiem Latvija nebija sveša valsts. Aleksandrs Ladoss diplomātiskās karjeras laikā bija viens no Polijas delegācijas dalībniekiem miera sarunās ar lielinieku Krieviju (1920.g. Rīgā), bet no 1923.g.1.decembra līdz 1926.g. bija Polijas sūtnis Latvijā. Tāpat arī K.Rokickis un S.Riņevičs bija iepriekš labi pazīstami, jo strādāja sūtniecībā Rīgā (1934.g.-1936.g.) un visticamāk bija tuvi draugi.

Izstādes stendos apskatāmi vērtīgāko dokumentu reprinti no H.Eisa arhīva: pases, rēķini, sarakste starp Haimu Eisu un poļu diplomātiem, geto ieslodzīto ebreju vēstules A.Zilberšeinam, kas bija viens no starpniekiem starp poļu ebrejiem un diplomātisko pārstāvniecību.

Izstādes moto ir 1943.g. nogalinātā poļu ebreja, dzejnieka un Varšavas geto ikdienas hronikas autora Vladislava Šlengla dzejolis „Pases”: Kā es vēlos, lai man būtu Urugvajas pase,/ lai tā man būtu arī Kostarikā un Paragvajā,/ bet tāpēc, lai mierīgi es dzīvotu Varšavā,/ jo tomēr šī zeme ir tā skaistākā.

Izstādi „Pases dzīvei” sagatavoja V.Pilecka v.n. institūts sadarbībā ar Polijas Republikas vēstniecībām Bernē un Rīgā, un Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju.