Darbība
No 27. septembra muzejā ir iespējams apskatīt izstādi “Slēgtās robežas. Latvijas piezīmes”

Ebreju muzejs un tolerances centrs, biedrība “Šamir”, Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs piedāvā izstādi “Slēgtās robežas. Latvijas piezīmes” Izstāde veltīta migrācijas krīzei Eiropā Otrā pasaules kara priekšvakarā.
Līdz 1938.gadam simtiem tūkstoši ebreju vēlējās pamest hitlerisko Vāciju un aneksēto Austriju; taču lielākās pasaules valstis atteicās uzņemt šos bēgļus.

1938.gada vasarā Francijas kūrortpilsētā Eviānā-le-Bēnā pēc Franklina Rūzvelta iniciatīvas kopā sanāca pārstāvji no 32 valstīm, lai apspriestu iespējamos migrācijas krīzes risinājumus, kas tobrīd bija pārņēmusi Eiropu. 30-to gadu beigās Vācijas un Austrijas ebreju iedzīvotāji centās pamest Trešā reiha robežas. Tomēr to valstu robežas, kuras bija brīvas no nacisma, bēgļiem izrādījās slēgtas. Deviņu dienu laikā, kamēr turpinājās konference, visi tās dalībnieki pauda līdzjūtību ebrejiem. Taču lielākā daļa valstu, ieskaitot ASV un Lielbritāniju, paziņoja, ka tomēr vairs nespēs tos uzņemt.
5 gadus vēlāk, kad karš vēl turpinājās pilnā sparā, sabiedriskā noskaņojuma nomierināšanai ASV no jauna iniciēja starptautisku konferenci – Bermudu salu pilsētā Hamiltonā, tālāk no sašutušajiem iedzīvotājiem un reportieriem. Taču arī šoreiz netika pieņemti reāli risinājumi: imigrācijas kvotas tā arī netika palielinātas. Šīs divas konferences – Hannas Ārentes tēzes uzskatāma ilustrācija par “ļaunuma banalitāti”: aklu sekošanu neprātīgiem likumiem var uzskatīt par noziegumu; noziegumus izdara parasti cilvēki, kuri nav spējīgi atšķirt gadījumus, kad runa ir par pareizo no tiem, kad runa ir par izdevīgo.
Izstādē būs apskatāmi apjomīgi Eviānas un Bermudas konferenču sēžu protokoli, kas kontrastēs ar dzīvām cilvēku atmiņām, kino un fotodokumentiem, kas ataino bēgļu stāvokli kara priekšvakarā un kara laikā. Izstāde vēstīs arī par bēdīgi slaveno pasažieru likteni uz lainera “Sent-Lūiss”: dodoties ceļā no Hamburgas uz Kubu, viņiem nebija iespējams izkāpt krastā un viņi bija spiesti atgriezties nacistu okupētajā Eiropā. Izstādes apmeklētāji iepazīsies ar diplomātu-taisnīgo personīgiem stāstiem, kas pretēji viņu valdību lēmumiem, palīdzēja bēgļiem glābties no nacistu vajāšanām.
Latvijas papildinājums izstādei ietver stāstījumu par ebreju bēgļiem, kuri ieradās Latvijā no Vācijas un Austrijas 1930-to gadu otrajā pusē. Paši pirmie bēgļi nāca zem izkārtnes “politiskie”, iebraukšanas atļaujai bija nepieciešams galvojums, galvotāju vidū bija Saeimas deputāti un sabiedriskās organizācijas. Iebraucot bēgļiem vajadzēja uzņemties saistības nenodarboties ar politisko aģitāciju, un trīs mēnešu laikā bija iespējams noformēt vīzas uz citām valstīm. Zināms, ka lielākā daļa izvēlējās doties uz Palestīnu. Visai bieži bēgļi atrada patvērumu pirmskara Latvijā, paliekot šeit uz ilgāku laiku. Izstādē aplūkojamie dokumenti maina priekšstatu par Kārļa Ulmaņa politiku, kura līdz šim uzskatīta par antiebrejisku. Izstādē būs iespēja uzzināt par atsevišķiem vācu ebreju bēgļu likteņiem Latvijā un aplūkot fotogrāfijas no viņu radinieku privātajiem arhīviem.
Citu eksponātu vidū izstāde “Slēgtās robežas. Latvijas piezīmes” piedāvā – dokumentus, fotogrāfijas un videoliecības, kuras atvēlējuši sociāl-politiskās vēstures Krievijas Valsts arhīvs, Krievijas Ferderācijas Ārpolitikas arhīvs, Londonas Vīnera bibliotēka, ASV Nacionālā parka Franklina Rūzvelta bibliotēka un muzejs, Jad Vašem muzejs Izraēlā un Memoriālais holokausta muzejs Vašingtonā.
Izstāde Rīgā tika sarīkota, pateicoties fonda Uniting History, fonda LNK Charity un Latvijas Kultūras ministrijas finansiālajam atbalstam.