Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas priekšvakarā Krakovā notika atceres pasākums “Delegācija uz Aušvici 2020”, kuru organizēja Eiropas ebreju asociācija rabīna Menahema Margolina vadībā. Pasākums bija veltīts 75 gadadienai kopš Aušvicas-Birkenavas nacistu nāves nometnes ieslodzīto atbrīvošanas.

Šeit sapulcājās ap 200 Eiropas Savienības, Eiroparlamenta, valdību pārstāvji,  Eiropas Savienības valstu parlamentu deputāti, Polijas prezidenta pārstāvis, rabīni, viesi no Irānas, Libānas un Kongo, žurnālisti.

Latviju pārstāvēja Saeimas (Latvijas parlamenta) deputāti – Regīna Ločmele-Luņeva un Atis Lejiņš, kā arī Rīgas geto un holokausta muzejā Latvijā un biedrības “Šamir” darbinieki, izpilddirektore Jūlija Tereščenko un padomnieks Vladimirs Rešetovs.

Pasākuma ietvaros pirmajā dienā notika liels simpozijs. Sēdes laikā izskanēja divas būtiskas tēmas: “Antisemītisms šodien” un “Izglītības nozīme antisemītisma apkarošanā”. Tās abas ir aktuālas tēmas, neskatoties uz to, ka šim fenomenam ir sena vēsture.

Atzīmējot gadadienu, organizātori par īpaši svarīgu reprezentējošā foruma ietvaros uzskatīja skaidri paust savu nostāju par nepieņemamām antisemītisma izpausmēm no dažādu ES dalībvalstu organizāciju un institūciju puses, kā arī augstākajām Eiroparlamenta amatpersonām.

Rabīns Šlomo Kovešs no Ungārijas, Aizstāvības un rīcības līgas priekšsēdētājs, savas uzstāšanās laikā runāja par to, ka šobrīd norit ideju, domu karš.  Pretoties no jauna pieaugošajam antisemītismam pasaulē – tā ir svarīga misija nākotnes vārdā, tajā skaitā arī Eiropas ebrejiem.

Eiropas Savienības Fundamentālo tiesību aģentūras direktors Maikls O’Flaertijs aicināja cīnīties ar problēmu, no baismīgās pagātnes atgriežoties pasaulē pie jaunām formām, izmantojot sabiedrības progresīvos spēkus katrā no valstīm.

Ar sirdi plosošām atmiņām uzstājās holokausta upuru pēcteči, kā arī tie, kam Eiropas ebreju katastrofā izdevās izglābties.

Mireles Knollas mazmeita Kerena Knolla, kuras vecāmāte izglābās holokaustā, bet kuru Parīzē nogalināja mūsdienu antisemīti, pievērsa uzmanību tam, ka pats spēcīgākais ierocis pret nacionālā vai rasu naida izpausmēm — ir izglītība. Ar pakāpenisku civilizēta cilvēka morālo principu skaidrošanu no agra vecuma iespējams ieaudzināt antisemītisma nepieņemšanu, parādot tā necilvēcīgo būtību.

Negaidīta bija Jonatana Langera no Vācijas uzstāšanās — viņš atklāti un godīgi pastāstīja par savu nacista pagātni, un to, kā viņš pārvarēja šo ksenofobijas un antisemītisma stāvokli, uzsverot, ka  tieši izglītība viņam kļuva par atslēgu šiem nopietnajiem maldiem un izejai no tiem. Kā pēdējā saiknes saraušana ar pagātni bija viņa uzvārda nomaiņa. Agrāk viņš bija Lutcs Lagers.

Ungārijas Tieslietu ministre Judīte Varga atgādināja par glābējiem, kuri nacistu okupācijas gados paslēpa tūkstošiem ungāru ebreju, viņu vidū pieminot arī zviedru diplomāta Raula Valenberga vārdu.

Nākamajā dienā “Delegācija uz Aušvici 2020” dalībnieki apmeklēja Aušvicas-Birkenavas muzeja kompleksu. Neskatoties uz pagājušajiem trīs ceturdaļgadsimta kopš nāves nometņu atbrīvošanas, masveida nogalināšanas gars joprojām valda kādreizējo baraku iekšienē un ap tām.

Latvijas delegācijas pārstāvji, kā arī dalībnieki no citām valstīm nolika vainagus pie Nāves sienas.

Brauciena dalībnieku vizīte noslēdzās Juedenrampe laukumā dzelzceļa vagonu priekšā, ar kuriem no dažādām Eiropas valstīm uz “nāves fabriku” ieradās holokausta upuri. Pats tālākais ziemeļu punkts, no kura veda ebrejus — norvēģu galvaspilsēta Oslo, bet pats tālākais dienvidos  — grieķu Rodas sala.

Laukumā izskanēja galvenā Izraēlas rabīna Meira Lau atmiņas – vēl būdams zēns 7 ar pusi gadu vecumā viņš brīnumaini izglābās starp miljoniem poļu ebreju. Viņa lakoniskais un tēlainais stāstījums lika daudziem aukstajā vējā nekautrējoties noslaucīt asaras.

Pirmā Eiroparlamenta viceprezidente Meirida MakGinnesa savas īsās uzstāšanās laikā minēja satraucošus faktus par mūsdienu antisemītisma izplatību visā pasaulē — no Austrālijas līdz ASV, no Latīņamerikas līdz Eiropai. Viņa ar pārliecību nosodīja šo parādību un aicināja aizsargāt ne tikai ebreju kopienas dažādās valstīs, bet arī Izraēlas valsti, savu uzrunu nobeidzot ar lozungu “Am Isroel hai!” – “Ebreju tauta ir dzīva!”.

Holokaustā izdzīvojušais Francijas rakstnieks Mareks Halters izteica domu, ka labākais ierocis pret necilvēcību ir mūzika. Tādēļ pianistes Natālijas Romaņenko izpildījumā izskanēja  Aušvicas-Birkenavas ieslodzītā čehu komponista Viktora Ulmana klavierskaņdarbi, kurus viņš sacerēja divas dienas līdz savai bojāejai gāzes kamerā. Notis vēlāk izdevās atrast arhīvos. Satraukuma pilno muzikālo izpildījumu ar saviem privātajiem līdzekļiem atbalstīja Šveicē dzīvojošais libāniešu uzņēmējs Abdalla Šatila.

Pasākuma noslēgumā dalībnieki vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas tika adresēta valstu parlamentu pārstāvjiem: aicinot pārliecinoši pretoties antisemītismam, ieviest cīņu ar tā izpausmēm izglītības procesā, ar likumu aizliegt nacistu simboliku tirdzniecībā, atstājot to kā vēstures sastāvdaļu nacionālajos arhīvos, muzejos un oficiāli apstiprinātajās mācību programmās.

Nepieļaut holokausta šausmu atkārtošanos — tas ir nākamo paaudžu uzdevums.

Rīga — Krakova —  Aušvica-Birkenava