Bet vai Jūs iztēlojaties, kas ir seši miljoni? Interesanti, cik laika paiet saskaitīt no 1 līdz 6000000? Un tagad pamēģiniet iztēloties, ka ne tikai izskaitīt, bet arī uzzīmēt vajag…
Rīgas geto un Holokausta Latvijā muzejs oficiali atklāja “6 miljonu” izstādi. 14 metru (!!) platumā attēloti 6 miljoni (!!) Holokausta upuru. Mākslinieks Sergejs Dubrofs gleznoja to 8 gadus… Neiespējami to ielikt vienā kadrā, tāpat arī, visticamāk, neiespējami momentā saprast, ka aiz katras figūriņas ir cilvēka dzīve… Gleznas prezentācijas laikā mākslinieks nespēja novalsīt asaras… Ta arī izstādes apmeklētāji… Mēs esam pirmais muzejs, kas šo gleznu izstāda – savdabīga atmosfēra… Ienāciet, paskatieties, tas ir patiesi unikāls darbs!
Vēl mums šodien atveras ilgi gaidītais “vagons” – izstāde “Berlīne – Rīga. Biļete vienā virzienā”. Pirms pusgada to atveda nakts aizsegā… Speciāli dēļ tā ielās noņema un pēc tam uzstādija atpakaļ vadus – citādāk to nebija iespējams pārvietot. Pateicoties brīnišķīgām idejām un apbrinojamiem ļaudīm ar zelta rokām, preču vagonās pārvērtās par izstāžu zāli. Īpašu. Tajā ieejot, brūk priekšstati par laiku un telpu pateicoties spoguļiem, kuri ir no visām pusēm. Vēl tur ir saraksti. Tikai neliela daļa no tiem sarakstiem, kas mums ir lielā daudzumā, ar daudzām lappusēm. Bet aiz katras rindiņas ir kāda dzīvība… Bet vēl tur ir fotogrāfijas. Fotogrāfijas ar cilvēkiem, kuri brauca pēc dzīves, ne labākās, bet tomēr… Viņi ņēma sev līdzi vērtīgāko, viņi gatavojās dzīvot, veidoja plānus… Viņu ceļš beidzās Rīgā, mežā starp sašautiem bērziem…
Bet vai zināt, kas ir simboliski? Tieši pirms nedēļas vienam no nozāģētajiem bērziem izauga jauns zariņš. Vai tas nav simboliski? Dzīvība turpinās!
Trešājā oficiālās atklāšānas daļā bija pārstāvēta “Baltā Roze” – izstāde, kas veltīta dumpīgu vācu student, kuri nemainīja savu sirdsapziņu pret labu un drošu dzīvi, stāstam.
Izstāde vēsta par Minhenes Universitātes studentu kustību “Baltā Roze”, kuras dalībnieki, izplatot skrejlapas, brīdināja sabiedrību par nacistu ideoloģij, kas apdraud cilvēcību un garīgās vērtības visās Vācijas dzīves sfērās. Uzjundot cilvekus uz pasīvu pretestību, studenti un frontē karojošie tiecās pārliecināt sabiedrību par kara bezjēdzību un aicināja apvienoties cīņā pret nacionāļsociālismu.
Pirmajā “Baltās Rozes” skrejlapā studenti aicināja: “Pretojieties pasīvi, pretojieties, lai kur jūs arī nebūtu, apturiet so ateistisko kara mašīnu kamēr nav par vēlu, kamēr vēl pēdējās pilsētas nav pārvērtušās pelnos kā Ķelne, kamēr vēļ pēdējā tautas jaunatne nenoasiņo viena paerdzinātaja varas lepnuma dēļ. Neaizmirstiet, ka katra tauta nopelna tādu valdību, kādu tā ir spējīga paciest!”
1943.gada februārī liela daļa “Baltās Rozes” dalībnieku – Hanss un Sofija Šolli, Kristofs Probsts, profesors Kurts Hubers, Aleksandrs Šmorels, Villijs Grāfs un citi – tika arestēti. Viņiem piesprieda nāvessodu vai arī ieslodzīja koncentrācijas nometnēs.
