Извините, этот текст доступен только на латышском и английском языках. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in one of the available alternative languages. You may click one of the links to switch the site language to another available language.

Saglabājušās Rīgas geto mājas grāmatas kalpo par vērtīgu informācijas avotu. Šie dokumenti satur informāciju par personām un viņu ģimenes locekļiem, kas tika piereģistrēti attiecīgajā mājā, ieskaitot ziņas par šo cilvēku vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos un reizēm arī ziņas par turpmāko dzīvesvietu.

Mājas grāmatu ierakstu izpēte ir ļoti darbietilpīgs uzdevums, bet neskatoties uz to Ziemeļvalstu ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Tamāra Zitcere uzņēmās realizēt šo pēc sava apjoma un satura unikālo izpēti par Holokaustu Rīgā.

Reiz Rīgas geto tika atdalīts ar dzeloņdrāti no pārējās pilsētas un periodā no 1941.-1943. gadam kalpoja par apmešanās vietu 29 602 ebrejiem, kuri tika izraidīti no saviem dzīvokļiem.

Kopumā T. Zitcere izskatīja un izpētīja Latvijas Valsts vēstures arhīvā 346 Rīgas māju mājas grāmatas (tai skaitā arī 68 saglabājušās Rīgas geto mājas grāmatas). Rīgas geto kopējais māju skaits bija 81. Izpētot un apkopojot šos informācijas avotus, tika izveidots saraksts ar 5764 ebreju – geto upuru vārdiem. Šajos sarakstos ir norādītas sekojošas ziņas – vārds un uzvārds (tēva vārds – ja tika norādīts), dzimšanas gads un vieta, pierakstīšanas un izrakstīšanas datums (kā arī vieta, uz kurieni cilvēks tika izrakstīts, ja tas tika norādīts).

Sastādīto geto upuru sarakstu turpmāk var papildināt pētot citu Rīgas ielu mājas grāmatu ierakstus, jo reizēm tajās tika norādīta konkrēta geto adrese, uz kurieni tika izrakstīta ebreju ģimene. Tādā veidā, pētot 1941. gada mājas grāmatu ierakstus, tika sastādīti ebreju iedzīvotāju saraksti, kuri dzīvoja Matīsa, Merķeļa un Stabu ielā.

Saraksti